Latvijas ierakstīšanas likumi: vienas puses piekrišana, VDAR noteikumi un sankcijas (2026)

Latvijā sarunu ierakstīšanai ir spēkā vienas puses piekrišanas princips. Krimināllikuma 144. pants attiecas uz sarunas nedalībnieku veiktu pārtveršanu, nevis uz ierakstiem, ko veic aktīvs sarunas dalībnieks, tāpēc telefonsarunas vai klātienes sarunas dalībnieks drīkst to ierakstīt bez brīdinājuma. Šāda ieraksta izmantošana vai koplietošana rada VDAR pienākumus, jo tas ir personas datu apstrādes gadījums.

Ātrā atbilde: vai Latvijā ir vienas puses vai visu pušu piekrišanas princips?

Privātu sarunu ierakstīšanai Latvijā ir spēkā vienas puses piekrišanas princips. Telefonsarunas vai klātienes sarunas dalībnieks drīkst šo sarunu ierakstīt, nebrīdinot pārējos dalībniekus un nesaņemot viņu piekrišanu. Šis ir pamatnoteikums saskaņā ar Latvijas krimināltiesībām, jo Krimināllikuma 144. pants attiecas uz nedalībnieku veiktu nesankcionētu pārtveršanu, nevis uz aktīva dalībnieka veiktiem ierakstiem.

Tomēr vienas puses piekrišanas princips regulē tikai pašu ierakstīšanas darbību. Tas, ko ar ierakstu dara pēc tam, iedarbina atsevišķu un nozīmīgu tiesisko regulējumu: ES Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) un Latvijas Fizisko personu datu apstrādes likums regulē jebkura ieraksta, kurā ir identificējamas balsis vai attēli, uzglabāšanu, izmantošanu, koplietošanu un dzēšanu. Pat ja ieraksts ir veikts likumīgi saskaņā ar vienas puses piekrišanas principu, tā apstrāde bez likumīga pamata var radīt atbildību saskaņā ar VDAR.

Šajā rakstā aplūkots pilns tiesiskais regulējums: Krimināllikuma 143.-145. pants un 2024. gada dziļviltojumu grozījums (90.1 pants), Satversmē noteiktā konstitucionālā privātuma aizsardzība, VDAR pienākumi un DVI veiktā uzraudzība, valsts veikta izlūkošana saskaņā ar Operatīvās darbības likumu, darbavietas uzraudzība, ierakstīšana publiskās vietās, ES Mākslīgā intelekta akta 2026. gada prasības, kā arī pārrobežu apsvērumi. Rakstā aplūkoti Latvijas Republikas tiesību akti stāvoklī uz 2026. gada maiju.

Latvijas ierakstīšanas likumu pārskats

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas atrodas Ziemeļeiropas Baltijas reģionā. Tās tiesiskais regulējums sarunu ierakstīšanas jomā balstās uz vairākiem avotiem: Latvijas Satversmi, Krimināllikumu, Operatīvās darbības likumu, Elektronisko sakaru likumu un ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas Latvijā ieviesta ar Fizisko personu datu apstrādes likumu.

Attiecīgās krimināltiesību normas par ierakstīšanu un novērošanu galvenokārt ietvertas Krimināllikuma XIV nodaļā, kas regulē noziedzīgus nodarījumus pret personas pamattiesībām un brīvībām. Galvenie panti ir šādi:

• 143. pants: mājokļa neaizskaramības pārkāpums (attiecas gadījumos, kad slepena novērošana ietver nesankcionētu iekļūšanu)
• 144. pants: sarakstes un telesakaru konfidencialitātes pārkāpums (galvenā noklausīšanās norma)
• 145. pants: nelikumīgas darbības ar fizisko personu datiem

2024. gada maijā Saeima papildus pieņēma 90.1 pantu, kas īpaši vērsts pret dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu ietekmēšanai.

Visu šo savstarpēji pārklājošos tiesisko regulējumu izpratne ir būtiska ikvienam, kas Latvijā ieraksta sarunas, neatkarīgi no tā, vai tas tiek darīts personiskiem, žurnālistikas, juridiskiem vai komerciāliem mērķiem.

Konstitucionālā privātuma aizsardzība

Latvijas Satversme 96. pantā nosaka pamattiesības uz privātumu. Šis pants ikvienam garantē tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Latvijas Satversmes tiesa 96. pantu ir interpretējusi plaši, iekļaujot tajā arī personas datu aizsardzību. Tiesa ir apstiprinājusi, ka personiskas saziņas ierakstīšana, uzglabāšana un koplietošana var būt iejaukšanās Satversmē aizsargātajās tiesībās uz privāto dzīvi.

Pieļaujamie ierobežojumi saskaņā ar 116. pantu

Satversmes 116. pants pieļauj 96. pantā garantēto tiesību ierobežošanu, taču tikai ar likumu, kas nepieciešams citu personu tiesību, valsts demokrātiskās iekārtas, sabiedrības drošības, labklājības un tikumības aizsardzībai. Ikvienam ierobežojumam jābūt samērīgam ar tā leģitīmo mērķi.

Šis konstitucionālais regulējums nozīmē, ka, lai gan sarunas, kurā pats piedalies, ierakstīšana ir juridiski atļauta, šāda ieraksta izplatīšana vai publicēšana veidā, kas aizskar citas personas privātumu, var pārkāpt konstitucionālo aizsardzību, ja iejaukšanās nav pamatota ar leģitīmu mērķi.

Vārda brīvība saskaņā ar 100. pantu

Satversmes 100. pants aizsargā vārda brīvību un preses brīvību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šis pants aptver gan preses brīvību tās plašākajā nozīmē, gan sabiedrības tiesības saņemt informāciju. Šī konstitucionālā garantija ir nozīmīga žurnālistiem un ikvienam iedzīvotājam, kas ieraksta sabiedrības interesēm nozīmīgus notikumus, tostarp amatpersonu rīcību.

Krimināllikuma normas par ierakstīšanu un privātumu

Latvijas Krimināllikumā ir vairākas normas, kas attiecas uz ierakstīšanu un novērošanu. Visdirektāk piemērojamie panti ietverti XIV nodaļā, kas regulē noziedzīgus nodarījumus pret personas pamattiesībām un brīvībām.

144. pants: sarakstes un telesakaru konfidencialitātes pārkāpums

144. pants ir galvenā krimināltiesību norma, kas regulē privātas saziņas nesankcionētu pārtveršanu. Pants paredz:

Pirmā daļa: personai, kas tīši pārkāpj personiskās sarakstes konfidencialitāti, telesakaru tīklā pārraidītas informācijas konfidencialitāti vai informācijas un programmu, kas paredzētas izmantošanai saistībā ar elektronisko datu apstrādi, konfidencialitāti, piemēro brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Otrā daļa: ja tās pašas darbības izdarītas mantiska labuma gūšanas nolūkā, piemēro brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

144. pants ir vērsts pret trešo personu veiktu saziņas pārtveršanu. Tas neparedz kriminālatbildību sarunas dalībniekam par šīs sarunas ierakstīšanu. Norma attiecas uz nedalībniekiem, kas pārtver, noklausās vai citādi iejaucas saziņā, kurā tie nav puse. Tas ir Latvijas vienas puses piekrišanas principa likumiskais pamats.

145. pants: nelikumīgas darbības ar personas datiem

Krimināllikuma 145. pants regulē nelikumīgas darbības ar fizisko personu datiem. Ja šādas nelikumīgas darbības rada būtisku kaitējumu, piemēro brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Šī norma papildina 144. pantu, regulējot rīcību ar personas datiem, kas iegūti saziņas ceļā. Personai, kas saskaņā ar 144. pantu pārtver saziņu un pēc tam izmanto tajā iegūtos personas datus, var iestāties atbildība saskaņā ar abām normām.

143. pants: mājokļa neaizskaramības pārkāpums

Krimināllikuma 143. pants paredz atbildību par nelikumīgu iekļūšanu dzīvoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu. Lai gan šī norma tieši neattiecas uz ierakstīšanu, tā ir nozīmīga gadījumos, kad slepena ierakstīšana saistīta ar nesankcionētu iekļūšanu kāda mājoklī. Slēptas ierakstīšanas ierīces novietošana citas personas mājoklī bez atļaujas var radīt atbildību saskaņā ar šo pantu papildus 144. pantam.

90.1 pants: dziļviltojumu tehnoloģijas un vēlēšanas

2024. gada maijā Saeima pieņēma Krimināllikuma 90.1 pantu, padarot Latviju par vienu no pirmajām ES dalībvalstīm, kas tieši paredz kriminālatbildību par mākslīgā intelekta radītu sintētisku mediju izmantošanu politiskā kontekstā. Norma paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesas, diskreditējošas informācijas radīšanu vai izplatīšanu par politisku partiju, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģijas (tostarp sintētiskus foto, video un audio materiālus), ja tas izdarīts pirmsvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā. Sods ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība vai piespiedu darbs. Likums arī paredz kriminālatbildību par automatizētu datu apstrādes sistēmu izmantošanu, lai liegtu personām piedalīties demokrātiskajos procesos.

Vienas puses piekrišana: ko tas nozīmē praksē

Latvijas vienas puses piekrišanas princips nozīmē, ka, ja esi sarunas dalībnieks, neatkarīgi no tā, vai tā notiek klātienē vai pa tālruni, drīksti šo sarunu ierakstīt, nebrīdinot pārējos dalībniekus. Tas attiecas gan uz audio, gan video ierakstiem gadījumos, kad esi fiziski klāt vai aktīvi piedalies zvanā.

Telefonsarunu ieraksti

Veicot vai saņemot zvanu Latvijā, drīksti to ierakstīt, ja esi viens no sarunas dalībniekiem. Likumā nav noteikta prasība paziņot par ierakstīšanu vai pirms ieraksta sākšanas saņemt otras puses piekrišanu.

Tomēr šāda ieraksta turpmākai izmantošanai piemēro datu aizsardzības noteikumus. Ja plāno ierakstu koplietot, publicēt vai izmantot mērķiem, kas pārsniedz personisku uzziņu, ierakstā iekļauto personas datu apstrādei nepieciešams likumīgs pamats saskaņā ar VDAR.

Klātienes sarunu ieraksti

Tāds pats vienas puses piekrišanas princips attiecas arī uz klātienes sarunām. Ja fiziski atrodies sarunā, drīksti to ierakstīt. Latvijas tiesību aktos nav nošķīruma starp telefonsarunas un klātienes sarunas ierakstīšanu, ja vien esi aktīvs dalībnieks.

Sarunas, kurā neesi dalībnieks, ierakstīšana, vienalga, vai tas notiek, slēpjot ierīci, pārtverot telefona līniju vai izmantojot citu novērošanas tehnoloģiju, ir nelikumīga saskaņā ar Krimināllikuma 144. pantu un iespējams arī saskaņā ar Operatīvās darbības likumu.

Būtiski ierobežojumi

Lai gan paša ieraksta veikšana var būt likumīga, šāda tā izmantošana var radīt civiltiesisku vai krimināltiesisku atbildību:

• ieraksta publicēšana veidā, kas pārkāpj personas tiesības uz privātumu saskaņā ar Satversmes 96. pantu
• ieraksta izmantošana, lai kādu apmelotu, saskaņā ar Latvijas civiltiesiskās atbildības normām
• ierakstā fiksētu komercnoslēpumu vai konfidenciālas komercinformācijas izpaušana
• konfidencialitātes līguma vai citu līgumsaistību pārkāpšana
• ieraksta apstrāde bez likumīga pamata saskaņā ar VDAR, ja tajā ietverti identificējami personas dati

VDAR un datu aizsardzības prasības

Būdama ES dalībvalsts, Latvijai ir tieši saistoša Vispārīgā datu aizsardzības regula (ES) 2016/679, kas tieši piemērojama kopš 2018. gada 25. maija. Latvija VDAR papildus ieviesa ar Fizisko personu datu apstrādes likumu, kas stājās spēkā 2018. gada 5. jūlijā.

Kā VDAR attiecas uz ierakstiem

Sarunas ieraksts, kurā ietvertas identificējamas balsis, saskaņā ar VDAR ir uzskatāms par personas datiem. Šāda ieraksta veikšana, uzglabāšana, pārskatīšana, koplietošana vai dzēšana tiek uzskatīta par personas datu "apstrādi".

Ikvienai personai vai organizācijai, kas ieraksta sarunas, jānosaka apstrādes likumīgs pamats saskaņā ar VDAR 6. pantu. Ir seši likumīgie pamati:

1. Datu subjekta (ierakstāmās personas) piekrišana
2. Līguma izpildes nepieciešamība (ieraksts nepieciešams līguma izpildei)
3. Juridisks pienākums (ierakstīšanu prasa likums)
4. Vitāli svarīgas intereses (ieraksts aizsargā kāda dzīvību)
5. Sabiedrības interesēs veikts uzdevums (ieraksts nepieciešams oficiālas funkcijas veikšanai)
6. Leģitīmas intereses (ierakstītāja intereses pārsniedz datu subjekta tiesības)

Lielākajai daļai privātu ierakstu visbiežāk izmantotais pamats ir leģitīmās intereses, ja vien ierakstītājs var pierādīt, ka ieraksta mērķis pārsniedz ierakstītās personas privātuma gaidas.

Personiskais/mājsaimniecības izņēmums

VDAR 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā ietverts mājsaimniecības izņēmums, saskaņā ar kuru regula neattiecas uz datu apstrādi, ko fiziska persona veic tikai personiskiem vai mājsaimniecības nolūkiem. Ja sarunu ieraksti tikai savai personiskai uzziņai un to publiski nekoplieto, VDAR pienākumi var nebūt piemērojami pilnā apmērā.

Latvijas Fizisko personu datu apstrādes likums šo izņēmumu nostiprina un attiecina to arī uz autoreģistrētājiem, kas izmantoti ceļu satiksmē, un videonovērošanas kamerām, kas izmantotas personiskai mājokļa apsardzei, ja vien novērošana lielā apmērā neaptver publiskas vietas.

Datu aizsardzības uzraudzības iestāde: Datu valsts inspekcija (DVI)

Datu valsts inspekcija (DVI) ir Latvijas nacionālā datu aizsardzības uzraudzības iestāde. DVI, kas dibināta 2001. gadā un atrodas Rīgā, uzrauga VDAR un Fizisko personu datu apstrādes likuma ievērošanu.

DVI ir tiesīga izmeklēt sūdzības, veikt pārbaudes un piemērot administratīvos naudas sodus. Ievērojamākie uzraudzības pasākumi ir šādi:

• SIA TET (2022. gada septembris): DVI piemēroja 1,2 miljonu eiro naudas sodu par klientu datu apstrādes pārkāpumiem. 2024. gada jūnijā Rīgas apgabaltiesa pēc SIA Tet apelācijas atstāja DVI lēmumu spēkā.
• Lursoft IT (2020. gada novembris): 65 000 eiro naudas sods par nepubliskas reģistra informācijas publicēšanu.
• SIA ZZ Dats (2025. gada oktobris): 300 000 eiro naudas sods par atbilstošu tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu neieviešanu saskaņā ar VDAR 32. pantu, saistībā ar nesankcionētu piekļuvi 42 Latvijas pašvaldību Vienotās pašvaldību informācijas sistēmas datiem. ZZ Dats lēmumu ir pārsūdzējusi Rīgas pilsētas tiesā.

VDAR sankcijas

Par VDAR pārkāpumiem Latvijā var piemērot administratīvos naudas sodus līdz 20 miljoniem eiro vai 4% no organizācijas globālā gada apgrozījuma, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Turklāt Latvijas Krimināllikums paredz, ka nelikumīga personas datu apstrāde, kas rada materiālu kaitējumu, var radīt brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Valsts un tiesībaizsardzības iestāžu veikta novērošana

Valsts veiktas novērošanas tiesisko regulējumu Latvijā galvenokārt nosaka Operatīvās darbības likums, ko papildina Kriminālprocesa likums.

Operatīvās darbības likums

Operatīvās darbības likums nosaka tiesisko pamatu, principus, mērķus un kārtību pilnvarotu valsts iestāžu veiktām slepenām izmeklēšanas darbībām. Saskaņā ar šo likumu operatīvās darbības ietver audio un video ierakstīšanas aparatūras, tehnisko novērošanas līdzekļu un elektroniskās pārtveršanas iespēju izmantošanu.

Operatīvās novērošanas darbības drīkst veikt tikai to valsts iestāžu amatpersonas, kuras likums tam īpaši pilnvarojis. Pie šādām pilnvarotām iestādēm pieder Valsts policija, Valsts drošības dienests (VDD), Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD).

Prasība par tiesas atļauju

Tiesībaizsardzības iestāžu veiktai noklausīšanās un privātas saziņas pārtveršanai nepieciešama iepriekšēja izmeklēšanas tiesneša atļauja. Šī tiesas uzraudzības prasība attiecas uz:

• telefonsarunu noklausīšanos un uzraudzību
• elektroniskās saziņas (e-pasta, ziņojumapmaiņas) pārtveršanu
• slepenu sarunu audio ierakstīšanu gadījumos, kad novērošanu veicošā puse nav sarunas dalībnieks
• pasta sūtījumu un fiziskās korespondences uzraudzību

Izmeklēšanas tiesnesim jākonstatē, ka novērošana ir nepieciešama, samērīga un ka meklēto informāciju nav iespējams saprātīgi iegūt ar mazāk iejaucošos līdzekļiem. Operatīvo noklausīšanos drīkst izmantot tikai noziedzīgu nodarījumu, nevis vieglāku pārkāpumu, izmeklēšanai.

Pastiprināta novērošana pie Krievijas robežas

Latvija ir būtiski paplašinājusi savu valsts drošības novērošanas infrastruktūru, reaģējot uz Krievijas izlūkošanas draudiem. 2025. gada decembrī Latvija pabeidza 280 kilometru garu fizisku norobežojumu gar robežu ar Krieviju. Robeža aprīkota ar viedu novērošanas infrastruktūru, tostarp elektronisko sakaru tīkliem, kamerām, klātbūtnes noteikšanas sistēmām un saistīto uzraudzības aprīkojumu.

Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) savā 2024. gada pārskatā par galveno valsts drošības apdraudējumu atzina Krievijas izlūkošanu. VDD norādīja, ka Krievijas izlūkošanas dienesti pastiprina aktivitāti Latvijā kā daļu no plašākas Kremļa stratēģijas, kuras mērķis ir radīt nestabilitāti pie ES un NATO robežām. Baltkrievija darbojas kā Krievijas izlūkošanas atbalsta elements, tās teritoriju izmantojot elektroniskās izlūkošanas operācijām pret Baltijas valstīm.

Personām, kas dodas ceļā Latvijas austrumu pierobežas reģionos vai to tuvumā, jāapzinās, ka novērošanas infrastruktūra darbojas un ka uzraudzītajās zonās saziņai var būt piemērojami valsts drošības tiesību akti.

Telesakaru operatoru veikta datu saglabāšana

Saskaņā ar Latvijas Elektronisko sakaru likumu telesakaru operatoriem jāsaglabā noteikti zvanu dati vismaz 18 mēnešus. Pēc 2022. gada grozījumiem, ar kuriem ieviests Eiropas Elektronisko sakaru kodekss (EECC), interneta pakalpojumu sniedzējiem jāsaglabā arī konkrēti lietotāju aktivitātes dati.

Operatoriem stingri aizliegts izpaust jebkādu informāciju par pārtveršanas darbībām novērojamām personām vai trešajām personām, izņemot gadījumus, kad likums to tieši atļauj.

Policijas darbinieku un amatpersonu ierakstīšana

Policijas darbinieku, kas pilda dienesta pienākumus, ierakstīšanu konstitucionāli aizsargā Satversmes 100. pants, kas garantē vārda brīvību un tiesības saņemt informāciju. Tomēr šo aizsardzību ierobežo datu aizsardzības pienākumi un ieraksta konkrētie apstākļi.

Galvenā nolēmuma šajā jautājumā ir ES Tiesas lieta C-345/17, Buivids pret Datu valsts inspekciju. Šajā lietā Latvijas pilsonis Buivida kungs, sniedzot liecību policijas iecirknī, nofilmēja policijas darbiniekus (nebrīdinot viņus) un pēc tam video publicēja vietnē YouTube. DVI konstatēja datu aizsardzības pārkāpumu. Latvijas Augstākā tiesa vērsās ES Tiesā, kas nolēma, ka:

1. video filmēšana un augšupielāde ir uzskatāma par personas datu apstrādi, kas ietilpst ES datu aizsardzības tiesību piemērošanas jomā;
2. filmēšana varētu tikt kvalificēta kā apstrāde tikai žurnālistikas nolūkos, kam piemēro atkāpi no parastajām VDAR prasībām, ja darbības "vienīgais mērķis" bija informācijas, viedokļu vai ideju izplatīšana sabiedrībai;
3. jautājums par to, vai Buivida kunga konkrētā rīcība kvalificējama kā žurnālistikas darbība, tika atstāts izlemšanai Latvijas Augstākajai tiesai, līdzsvarojot viņa tiesības uz vārda brīvību ar policijas darbinieku tiesībām uz privātumu.

Praksē iedzīvotāji, kas ieraksta policijas rīcību publiskās vai daļēji publiskās vietās (piemēram, policijas iecirkņa vestibilā), var atsaukties uz žurnālistikas nolūku atkāpi, ja ieraksts veikts, lai dokumentētu sabiedrības interesēm nozīmīgus jautājumus, nevis privātai vai komerciālai izmantošanai. Buivida spriedums nepiešķir vispārēju atļauju: konkrētie fakti, vieta un ieraksta mērķis nosaka, vai atkāpe ir piemērojama.

Ierakstīšana darbavietā un darbinieku uzraudzība

Ierakstīšanu darbavietā un darbinieku uzraudzību Latvijā galvenokārt regulē VDAR, Latvijas Fizisko personu datu apstrādes likums un Darba likums. Atsevišķa Latvijas likuma, kas īpaši regulētu novērošanu darbavietā, nav, tāpēc piemēro vispārējo datu aizsardzības regulējumu.

Darba devēja pienākumi

Darba devējiem, kas vēlas ierakstīt telefonsarunas, uzstādīt videonovērošanas kameras vai uzraudzīt elektronisko saziņu darbavietā, jāievēro šādi nosacījumi:

• jānosaka uzraudzības likumīgs pamats saskaņā ar VDAR 6. pantu
• iepriekš jāinformē darbinieki par uzraudzību saskaņā ar VDAR 13. un 14. pantu
• jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums (DAIN), ja uzraudzība ietver sistemātisku darbinieku novērošanu vai publiski pieejamu vietu uzraudzību
• uzraudzība jāierobežo tikai līdz tam, kas noteiktā mērķa sasniegšanai ir strikti nepieciešams un samērīgs
• jānosaka skaidri glabāšanas termiņi un jādzēš ieraksti, kad tie vairs nav nepieciešami

Videonovērošana darbavietā

Latvijas Fizisko personu datu apstrādes likums nosaka minimālās prasības videonovērošanas informatīvajām zīmēm, kurās jānorāda datu pārziņa nosaukums un kontaktinformācija, datu apstrādes mērķis un informācija par to, kā īstenot datu subjekta tiesības saskaņā ar VDAR 13. pantu. Darbavietas videonovērošanas ierakstiem parasti ieteicams maksimālais 30 dienu glabāšanas termiņš, ja vien ilgāks termiņš nav īpaši pamatojams.

Slēptas novērošanas kameras darbavietā parasti nav pieļaujamas. DVI un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas vadlīnijas prasa pārredzamību darbinieku uzraudzībā. Slepena darbinieku ierakstīšana var būt attaisnojama vienīgi izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pastāv pamatotas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu un mazāk iejaucošies līdzekļi ir izsmelti.

Darbinieku veikta darba sanāksmju ierakstīšana

Saskaņā ar Latvijas interpretāciju par leģitīmo interešu pamatu VDAR 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā, darbinieki drīkst ierakstīt darba sanāksmes, ja viņiem ir leģitīmas intereses to darīt, piemēram, lai aizsargātu savas tiesības strīdā ar darba devēju. Darbiniekiem, kas izmanto šīs tiesības, jāievēro darba devēja noteiktā formālā iekšējā kārtība šajā jautājumā. Darba devējiem ieteicams pieņemt skaidru ierakstīšanas politiku, lai novērstu strīdus par to, vai ieraksts bijis pamatots.

Darbinieku zvanu audio ierakstīšana

Finanšu pakalpojumu un citu regulētu nozaru darba devējiem saskaņā ar ES Finanšu instrumentu tirgu direktīvu II (MiFID II) var būt pienākums ierakstīt ar klientiem veiktās telefonsarunas. Šādos gadījumos juridiskais pienākums nodrošina likumīgo pamatu saskaņā ar VDAR, taču darba devējiem tomēr jāinformē darbinieki un klienti par to, ka zvani tiek ierakstīti.

Ierakstīšana publiskās vietās

Ierakstīšana publiskās vietās Latvijā parasti ir atļauta, taču atkarībā no ieraksta rakstura un apjoma piemēro konkrētus noteikumus.

Personiska fotografēšana un video

Privātpersonas drīkst ierakstīt publiskās vietās personiskiem nolūkiem. VDAR mājsaimniecības izņēmums parasti attiecas uz ikdienišķu fotografēšanu un video ierakstīšanu personiskai izmantošanai, piemēram, ģimenes izbrauciena vai publiska pasākuma fiksēšanai.

Žurnālistika un mediji

Latvija aizsargā vārda un preses brīvību saskaņā ar Satversmes 100. pantu un attiecīgajām Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normām. Žurnālisti drīkst veikt ierakstus publiskās vietās, un VDAR paredz atkāpes žurnālistikas nolūkiem.

Plaša mēroga novērošana

Publisku vietu plaša mēroga videonovērošanai piemēro pilnu VDAR prasību apjomu, tostarp datu aizsardzības ietekmes novērtējuma veikšanu, informatīvo zīmju izvietošanu, glabāšanas termiņu noteikšanu un konsultēšanos ar DVI, ja risku nav iespējams pietiekami mazināt.

Mākslīgā intelekta radīts saturs un dziļviltojumu regulējums Latvijā

Latvija ir izstrādājusi vienu no konkrētākajām ES tiesiskajām atbildēm uz mākslīgā intelekta radītiem sintētiskiem medijiem ierakstīšanas un identitātes kontekstā.

Krimināllikuma 90.1 pants (2024. gads)

Kā jau minēts iepriekš, Krimināllikuma 90.1 pants, kas pieņemts 2024. gada maijā, paredz kriminālatbildību par ar vēlēšanām saistītiem dziļviltojumiem. Likums ir īpašs ar to, ka aizliegtā sintētiskā satura definīcijā tieši iekļauti audio materiāli, kas nozīmē, ka mākslīgā intelekta radīta balss klonēšana, ko izmanto, lai radītu kandidātiem piedēvētus nepatiesus izteikumus, ietilpst kriminālā aizlieguma tvērumā.

Lai gan 90.1 pants ir vērsts uz vēlēšanu kontekstu, šīs normas kombinācija ar spēkā esošajām Krimināllikuma aizsardzības normām (144. pants par saziņas konfidencialitāti, 145. pants par personas datu ļaunprātīgu izmantošanu) un civiltiesisko goda un cieņas aizskaršanas regulējumu veido daudzslāņainu ietvaru arī pret sintētisku ierakstu ļaunprātīgu izmantošanu ārpus vēlēšanu konteksta.

ES Mākslīgā intelekta akts: sintētiska audio un video satura marķēšanas prasības

ES Mākslīgā intelekta akts (Regula (ES) 2024/1689), kas stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un pilnībā piemērojams no 2026. gada 2. augusta, ievieš obligātus marķēšanas pienākumus mākslīgā intelekta radītam un ar to pārveidotam saturam. Akta 50. panta 4. punkts konkrēti prasa, lai mākslīgā intelekta sistēmas, kas rada vai pārveido audio, video, attēlu vai teksta saturu (tostarp dziļviltojumus), nodrošinātu, ka rezultāts ir marķēts mašīnlasāmā formātā un ka personām, kuras ar šo saturu saskaras, tiek atklāts tā mākslīgais raksturs.

Latvijā par galveno nacionālo iestādi, kas atbildīga par Mākslīgā intelekta akta ieviešanu, noteikts VARAM (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija). Datu valsts inspekcijai (DVI) uzticēta atbildība par akta noteikumu ievērošanas uzraudzību attiecībā uz aizliegtu mākslīgā intelekta praksi un augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām.

Ikvienam, kas izmanto mākslīgā intelekta rīkus, lai radītu, rediģētu vai sintezētu sarunu ierakstus vai balss saturu, praktiskās sekas ir šādas:

• no 2026. gada 2. augusta sintētiskam audio un video saturam jābūt aprīkotam ar mašīnlasāmu marķējumu
• reālu personu mākslīgā intelekta radītu ierakstu izplatīšana bez atklāšanas var pārkāpt gan Mākslīgā intelekta aktu, gan, ja tas ir apmelojošs, arī Krimināllikumu
• sintētiska balss/video satura politiska izmantošana vēlēšanu periodā ir kriminalizēta saskaņā ar 90.1 pantu neatkarīgi no Mākslīgā intelekta akta piemērošanas termiņiem

Latvijas Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumi (2024. gads)

Papildus Krimināllikuma grozījumiem Latvija 2024. gadā pieņēma arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumus, ieviešot obligātas atklāšanas prasības mākslīgā intelekta radītam saturam politiskajā reklāmā. Politiskajām partijām un kandidātiem skaidri jānorāda, ja kampaņas materiāli ir radīti vai pārveidoti, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus. Tas papildina 90.1 pantu, aptverot plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu kampaņās, ne tikai ļaunprātīgus dziļviltojumus.

Sankciju kopsavilkums

Lai nodrošinātu atbilstību, būtiski izprast pilnu sankciju klāstu par nelikumīgu ierakstīšanu un novērošanu Latvijā.

Krimināltiesiskās sankcijas

Administratīvās sankcijas (VDAR)

Civiltiesiskā atbildība

Personas, kuru privātuma tiesības pārkāptas nelikumīgas ierakstīšanas rezultātā, var celt civilprasību par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Latvijas civiltiesībām. VDAR paredzēto kompensācijas prasību noilguma termiņš Latvijā ir pieci gadi.

Uzņēmumu atbilstības vadlīnijas

Organizācijām, kas darbojas Latvijā un ieraksta sarunas vai veic novērošanu, jāievēro šādi atbilstības soļi, lai mazinātu juridisko risku.

Pirms ierakstīšanas

1. Jānosaka likumīgais pamats ierakstīšanas darbībai saskaņā ar VDAR 6. pantu
2. Jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums, ja ierakstīšana ietver sistemātisku uzraudzību, liela apjoma apstrādi vai publiski pieejamu vietu novērošanu
3. Jāsagatavo privātuma paziņojums, kas skaidri izklāsta ierakstīšanas darbību, tās mērķi, likumīgo pamatu, glabāšanas termiņu un datu subjekta tiesības
4. Jāievieš tehniski aizsardzības pasākumi, tostarp piekļuves kontrole, šifrēšana un droša ierakstu glabāšana
5. Jāizvērtē Mākslīgā intelekta akta pienākumi, ja ieraksti ietver mākslīgā intelekta radītu vai pārveidotu saturu (obligāts marķējums no 2026. gada 2. augusta)

Ierakstīšanas laikā

6. Jāinformē ierakstāmās personas ar mutisku paziņojumu, informatīvu zīmi vai automatizētu ziņojumu zvana sākumā
7. Jāierobežo ierakstīšanas apjoms līdz tam, kas noteiktā mērķa sasniegšanai ir strikti nepieciešams
8. Jāapmāca darbinieki par ierakstīšanas politiku un datu aizsardzības pienākumiem

Pēc ierakstīšanas

9. Jānosaka glabāšanas grafiki un savlaicīgi jādzēš ieraksti, kad tie vairs nav nepieciešami (videonovērošanas ierakstiem vispārējs 30 dienu ieteikums)
10. Jāatbild uz datu subjekta pieprasījumiem, tostarp piekļuves, dzēšanas un pārnesamības pieprasījumiem, VDAR noteiktajā viena mēneša termiņā
11. Jāziņo par datu aizsardzības pārkāpumiem, kas saistīti ar ierakstiem, DVI 72 stundu laikā, un skartajām personām bez nepamatotas kavēšanās, ja pārkāpums rada augstu risku

Pārrobežu ierakstīšana: ES atbilstības lēmumi un konteksts saistībā ar Krieviju

ES atbilstības lēmumi un VDAR

Latvija ir ES dalībvalsts, kas nozīmē, ka ierakstu vai no tiem iegūtu personas datu nosūtīšanai uz citām ES dalībvalstīm nav nepieciešams papildu tiesiskais mehānisms. Visas ES dalībvalstis saskaņā ar VDAR tiek uzskatītas par atbilstošām. Nosūtīšanai uz valstīm ārpus ES jāatbilst VDAR V nodaļai (atbilstības lēmumi, standarta līguma klauzulas, saistošie uzņēmuma noteikumi vai citi atļauti mehānismi).

Krievija un Baltkrievija: pastiprināta modrība

Personām, kas sazinās ar personām Krievijā vai Baltkrievijā, jāapzinās, ka tur pastāv būtiski atšķirīga tiesiskā vide. Krievijai un Baltkrievijai nav saistoša VDAR, tām nav piešķirts ES atbilstības statuss, un tās uztur plašu valsts novērošanas aparātu. Latvijā uzsāktai saziņai, kas nonāk Krievijas vai Baltkrievijas telesakaru infrastruktūrā, var piemērot šo valstu drošības dienestu veiktu pārtveršanu, kas notiek ārpus Latvijas vai ES tiesiskā regulējuma.

Pašā Latvijā saziņai pie Krievijas robežas piemēro Latvijas pastiprināto valsts drošības novērošanas infrastruktūru (kā aprakstīts iepriekš). Tas neietekmē parastu iedzīvotāju ierakstu likumību; Operatīvās darbības likuma prasība par tiesas atļauju joprojām attiecas uz jebkuru Latvijas valsts veiktu Latvijas personu novērošanu.

Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm

Latvijas vienas puses piekrišanas pieeju izmanto vairākas tās kaimiņvalstis un tirdzniecības partneri, lai gan pastāv nozīmīgas atšķirības tajā, kā valstis piemēro VDAR un vietējos likumus ierakstītam saturam.

Igaunija, Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts, arī piemēro vienas puses piekrišanas principu ar līdzīgiem VDAR pienākumiem. Lietuva dienvidos tāpat darbojas saskaņā ar vienas puses piekrišanas modeli ar VDAR papildu prasībām.

Turpretim daudzas Rietumeiropas valstis nosaka stingrākas piekrišanas prasības ierakstīšanai. Piemēram, Vācijā nepieciešama visu pušu piekrišana, un nesankcionēta ierakstīšana saskaņā ar Vācijas Kriminālkodeksa 201. pantu tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu. Francijā līdzīgi nepieciešama visu pušu piekrišana saskaņā ar Francijas Kriminālkodeksa 226-1. pantu. Organizācijām, kas darbojas vairākās ES jurisdikcijās, rūpīgi jāizvērtē katras valsts, kurā tās darbojas, konkrētie ierakstīšanas likumi.