Latvijas apmelošanas likumi: civiltiesiskā, krimināltiesiskā atbildība un aizstāvība

Latvijā apmelošana ir gan noziedzīgs nodarījums, gan civiltiesisks pārkāpums. Krimināllikums sodu par apmelošanu paredz 157. pantā, savukārt Civillikums ļauj personai, kuras gods vai cieņa aizskarti ar nepatiesām ziņām, pieprasīt šo ziņu atsaukšanu un kompensāciju saskaņā ar 2352.1 pantu, ko papildina vispārīgais delikta noteikums 1635. pantā.

Vai apmelošana Latvijā ir civiltiesiska, krimināltiesiska vai abas?

Tā ir abējāda. Latvija saglabā apmelošanas kā noziedzīga nodarījuma sastāvu Krimināllikuma 157. pantā, vienlaikus paredzot arī civiltiesisku aizsardzības līdzekli Civillikuma 2352.1 pantā. 157. pants vērsts pret apzinātu un publisku tādu izdomājumu izplatīšanu, par kuriem zināms, ka tie ir nepatiesi un aizskar citas personas godu. 2352.1 pants ļauj personai, kuras gods un cieņa aizskarti, izplatot nepatiesas ziņas, pieprasīt to atsaukšanu un kompensāciju, bet vispārīgais delikta noteikums 1635. pantā apstiprina, ka jebkurš prettiesisks nodarījums, kas rada kaitējumu, tostarp morālo kaitējumu, cietušajam dod tiesības uz atlīdzinājumu. Tā kā šie divi ceļi ir savstarpēji neatkarīgi, viens un tas pats nepatiesais apgalvojums var būt pamats gan krimināllietai, gan civilprasībai.

Kas Krimināllikuma 157. panta izpratnē uzskatāms par kriminālu apmelošanu?

Krimināllikuma 157. pantu piemēro, ja persona apzināti un publiski izplata izdomājumus, zinot, ka tie ir nepatiesi un aizskar citas personas godu, neatkarīgi no tā, vai tas notiek drukātā vai citādi pavairotā materiālā, vai arī mutiski. Galvenie sastāva elementi ir zināšana par nepatiesumu, nodoms aizskart godu un publiska izplatīšana, tāpēc godprātīga kļūda vai patiess apgalvojums šo sastāvu neveido. Pamatsods parasti ir naudas sods vai piespiedu darbs, nevis brīvības atņemšana. Ja apmelošana izdarīta, izmantojot masu saziņas līdzekļus, nodarījumu vērtē smagāk, un sods var ietvert īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Kriminālvajāšanu veic krimināltiesvedības ietvaros, un Latvijā ir notikušas diskusijas par kriminālās apmelošanas sašaurināšanu vai atcelšanu plašsaziņas līdzekļu brīvības reformas ietvaros.

Uzmanību: Latvija 2009. gadā atcēla bijušo 156. pantu (tīša apmelošana) un 158. pantu (apmelošana masu saziņas līdzekļos), tāpēc pašlaik spēkā esošā krimināltiesiskā norma ir 157. pants; vecāki kopsavilkumi, kas atsaucas uz šiem atceltajiem pantiem, ir novecojuši.

Kādas aizstāvības un privilēģijas ir piemērojamas?

Patiesība ir galvenā aizstāvība abos ceļos. Attiecībā uz 157. pantu sastāvu veido tikai tādi izdomājumi, par kuriem izplatītājs zina, ka tie ir nepatiesi, tāpēc pierādījums, ka apgalvojums ir patiess, vai ka izplatītājs nezināja, ka tas ir nepatiess, atspēko kriminālapsūdzību. Civiltiesiskajā jomā saskaņā ar 2352.1 pantu atbildētājs var izvairīties no atbildības, pierādot, ka izplatītā informācija atbilst patiesībai. Latvijas tiesas nošķir pārbaudāmus faktu apgalvojumus no viedokļiem un vērtējumiem, un personas individuālais viedoklis parasti netiek uzskatīts par apstrīdamām apmelojošām ziņām. Kā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija piemēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tostarp principu, ka valsts amatpersonām un politiķiem jāpacieš plašāka kritika un ka labticīga žurnālistika sabiedrības interešu jautājumos ir aizsargāta.

Kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi un zaudējumu atlīdzība ir pieejami?

Civiltiesiskās aizsardzības līdzekļu pamatā ir Civillikuma 2352.1 pants. Persona, kuras gods un cieņa aizskarti ar nepatiesām ziņām, var pieprasīt, lai ziņas tiktu atsauktas tādā pašā veidā, kādā tās izplatītas, kā arī var pieprasīt kompensāciju par nodarīto kaitējumu. 1635. pants nosaka vispārīgas tiesības uz kompensāciju par morālo kaitējumu, ko radījis jebkurš prettiesisks nodarījums, un tiesa nosaka summu, pamatojoties uz lietas faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un tā sekas, nevis piemērojot vienotu likumā noteiktu maksimālo apmēru. Latvijas Satversmes tiesa ir apstiprinājusi, ka morālais kaitējums ir atlīdzināms gadījumos, kad aizskartas nemateriālas tiesības, piemēram, reputācija, gods un cieņa. Tiesa var arī papildus atsaukšanai uzdot atvainoties.

Kāds ir noilguma termiņš?

Latvija neparedz vienotu īsu noilguma termiņu visām apmelošanas prasībām tā, kā to dara dažas citas valstis. Civilprasības par kompensāciju regulē Civillikuma vispārīgie noilguma noteikumi, bet tiesības pieprasīt nepatiesu ziņu atsaukšanu ir saistītas ar reputācijai turpināto kaitējumu. Tā kā precīzais termiņš var būt atkarīgs no tā, kā prasība ir formulēta (atsaukšana, morālā kaitējuma kompensācija vai vispārīgais delikts saskaņā ar 1635. pantu), kā arī no brīža, kad cietusī persona uzzinājusi par ziņu izplatīšanu, prasītājam prasība jāceļ savlaicīgi, lai saglabātu tiesības to darīt. Krimināltiesiskajā jomā kriminālvajāšanai saskaņā ar 157. pantu piemēro likumā noteiktos noilguma termiņus, kas atbilst attiecīgajam soda apmēram.

Kā tiek risināta apmelošana internetā?

Krimināllikuma un Civillikuma noteikumi attiecas arī uz apgalvojumiem, kas publicēti internetā, tostarp sociālajos tīklos, atsauksmēs un komentāru sadaļās; publikācija internetā var izpildīt 157. panta publiskas izplatīšanas pazīmi un var būt pamats atsaukšanai un zaudējumu atlīdzībai saskaņā ar 2352.1 pantu. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, starpnieku atbildību nosaka ES tiesību akti (e-komercijas regulējums, ko tagad papildina Digitālo pakalpojumu akts), saskaņā ar kuriem mitināšanas pakalpojumu sniedzējs parasti nav atbildīgs par lietotāju saturu, par kuru tam nav zināms, taču var kļūt atbildīgs, ja pēc pienācīga paziņojuma saņemšanas nekavējoties neveic pasākumus, lai noņemtu vai liegtu piekļuvi acīmredzami prettiesiskam saturam. Tāpēc interneta vidē cietusī persona var vērsties gan pret autoru, gan, pēc paziņojuma nosūtīšanas, pret platformu.

Uzmanību: Latvija atsevišķi ir noteikusi atbildību par ļaunprātīgu nepatiesu ziņu publisku izplatīšanu, kas rupji traucē sabiedrisko kārtību; tas ir nošķirams no personas apmelošanas, un šos divus sastāvus nevajadzētu sajaukt.

Kā Latvijā celt prasību par apmelošanu?

Pastāv divi ceļi. Kriminālas apmelošanas gadījumā lieta tiek izskatīta krimināltiesvedības ietvaros saskaņā ar 157. pantu, un tiesa izvērtē nepatiesuma un nodoma pazīmes. Civilprasības gadījumā cietusī persona ceļ prasību vispārējās civillietu tiesās saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu, lūdzot tiesu uzdot atsaukt ziņas tādā pašā formā, kādā tās sākotnēji publicētas, un piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu; prasītājam jāpierāda, ka ziņas ir izplatītas un aizskar godu un cieņu, savukārt atbildētājs var aizstāvēties, pierādot to patiesumu. Daudzi prasītāji dod priekšroku civiltiesiskajam ceļam, jo tas tieši atjauno reputāciju un nodrošina kompensāciju. Šī ir vispārīga informācija par Latvijas tiesībām, nevis juridiska konsultācija par konkrētu strīdu.

Frequently Asked Questions

Vai apmelošana Latvijā ir noziedzīgs nodarījums?

Jā. Krimināllikuma 157. pants nosaka atbildību par apzinātu un publisku tādu izdomājumu izplatīšanu, par kuriem zināms, ka tie ir nepatiesi un aizskar citas personas godu. Parastais sods ir naudas sods vai piespiedu darbs, bet, ja nodarījums izdarīts masu saziņas līdzekļos, sods ir smagāks un var ietvert arī brīvības atņemšanu.

Kāds ir sods par kriminālu apmelošanu Latvijā?

Saskaņā ar 157. pantu pamatsods parasti ir naudas sods vai piespiedu darbs. Ja apmelošana izdarīta, izmantojot masu saziņas līdzekļus, nodarījumu vērtē smagāk, un sods var ietvert īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Kā Latvijā celt prasību tiesā par apmelošanu?

Prasība tiek celta vispārējās tiesās saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu, lūdzot atsaukt nepatiesās ziņas tādā pašā formā, kādā tās publicētas, un piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu. Jums jāpierāda, ka ziņas ir izplatītas un ir aizskarošas; atbildētājs var aizstāvēties, pierādot, ka tās ir patiesas.

Cik lielu kompensāciju var saņemt par apmelošanu Latvijā?

Kompensāciju par morālo kaitējumu tiesa nosaka saskaņā ar Civillikuma 1635. un 2352.1 pantu, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, tostarp pārkāpuma smagumu un tā sekas. Vienota fiksēta likumā noteikta maksimuma nav, tāpēc piespriestās summas ir atkarīgas no konkrētajiem apstākļiem.

Vai patiesība Latvijā ir aizstāvība pret apmelošanas apsūdzību?

Jā. 157. panta sastāvu veido tikai tādi izdomājumi, par kuriem zināms, ka tie ir nepatiesi, tāpēc patiess apgalvojums nav krimināla apmelošana. Civilprasībā saskaņā ar 2352.1 pantu atbildētājs var atspēkot atbildību, pierādot, ka izplatītā informācija ir patiesa, un viedokļi parasti netiek uzskatīti par apstrīdamām ziņām.

Vai Latvijas apmelošanas likumi ir mainīti?

Jā. 2009. gadā Latvija atcēla bijušo 156. pantu (tīša apmelošana) un 158. pantu (apmelošana masu saziņas līdzekļos), atstājot 157. pantu kā galveno krimināltiesisko apmelošanas normu. Civillikuma 2352.1 pantā paredzētais civiltiesiskais aizsardzības līdzeklis joprojām ir galvenais veids, kā aizsargāt reputāciju.

Kā Latvijā tiek risināta apmelošana internetā?

Tie paši Krimināllikuma un Civillikuma noteikumi attiecas arī uz internetu, un publikācija tiešsaistē var izpildīt publiskas izplatīšanas pazīmi. Kā ES dalībvalsts Latvija piemēro ES noteikumus par platformu atbildību: mitināšanas pakalpojumu sniedzējs parasti nav atbildīgs par lietotāju saturu, par kuru tam nav zināms, bet var kļūt atbildīgs, ja pēc pienācīga paziņojuma saņemšanas nenoņem acīmredzami prettiesisku saturu.

Vai Latvijas tiesības aizsargā kritiku pret valsts amatpersonām?

Jā. Kā Eiropas Padomes un ES dalībvalsts Latvija piemēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru politiķiem un valsts amatpersonām jāpacieš plašāka kritika, un labticīga ziņošana par sabiedrības interešu jautājumiem ir aizsargāta. Apmelošanas prasības pamatā var būt tikai pārbaudāmi fakti, nevis viedokļi.